Aicinām iedzīvotājus iesaistīties Kuldīgas novada teritorijas plānojuma izstrādē

Līdz 13. martam norisinās Kuldīgas novada teritorijas plānojuma 1. redakcijas publiskā apspriešana. Šis dokuments noteiks, kā nākamajos gados tiks izmantota novada teritorija – kur un kā iespējama apbūve, uzņēmējdarbība, infrastruktūras attīstība, kā arī dabas un kultūras vērtību aizsardzība.

Tieši publiskās apspriešanas laikā iedzīvotāju viedoklim ir būtiska nozīme, jo tas var ietekmēt plānojuma gala redakciju.

Kāpēc tiek izstrādāts jauns teritorijas plānojums?

Pašlaik spēkā ir bijušo Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novadu teritorijas plānojumi, kas izstrādāti dažādos laika posmos un ar atšķirīgām prasībām. Atsevišķās teritorijās papildus darbojas lokālplānojumi un detālplānojumi.

Jaunā plānojuma izstrādē: izvērtēti visi līdzšinējie dokumenti, pārskatīti noteikumi, radīta vienots dokuments visam novadam.

Mērķis – nodrošināt skaidrus, saprotamus un vienotus nosacījumus teritorijas attīstībai.

Kā darbojas teritorijas plānojums?

Teritorijas plānojums sastāv no paskaidrojuma raksta, grafiskās daļas (kartēm), teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.

Viens no galvenajiem elementiem ir funkcionālais zonējums, kas nosaka, kā katrā teritorijā drīkst izmantot zemi un veidot apbūvi.

To var uztvert kā “lietošanas instrukciju” zemei – katrai zonai ir savi nosacījumi apbūves augstumam, blīvumam, zemes gabalu platībai, zaļajām zonām un atļautajiem izmantošanas veidiem.

Funkcionālās zonas Kuldīgas novadā

Plānojumā noteiktas 12 pamata zonas, tostarp: savrupmāju, mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās, publiskās apbūves, jauktas centra apbūves, rūpnieciskās, lauksaimniecības, dabas, mežu un ūdeņu teritorijas.

Katra zona ietver vairākus izmantošanas veidus. Piemēram, savrupmāju teritorijās var atrasties arī pakalpojumu objekti, taču nav pieļaujama lielveikalu būvniecība. Savukārt lauksaimniecības teritorijās iespējama gan apbūve, gan uzņēmējdarbība, ievērojot normatīvus.

Kas ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējiem plānojumiem?

Jaunajā dokumentā zonējums ir: vienkāršots, padarīts elastīgāks, pārskatāmāks.

Iepriekš bija daudz sīku apakšzonu ar specifiskiem ierobežojumiem. Tagad apakšzonas saglabātas tikai būtiskākajās vietās, bet pārējās teritorijās noteikumi formulēti plašāk, mazinot nepamatotus šķēršļus attīstībai. Zonas noteiktas plašākām teritorijām, veicinot ilgtermiņa, saskaņotu attīstību.

Kādas izmaiņas paredzētas lielākajās apdzīvotajās vietās?

• Saglabāt un attīstīt vēsturisko pilsētas centru un Kuldīgas vecpilsētu kā nacionālas un pasaules nozīmes kultūrvēsturisku teritoriju – saglabājot vecpilsētas pilsēttelpas raksturu, sakārtojot vidi un nodrošinot “dzīvu” ikdienas un svētku norisēm piemērotu pilsētvidi, vienlaikus veicinot kompaktu pilsētas attīstību.
• Veicināt jauktu izmantošanu (dzīvojamā + sabiedriskā funkcija) vēsturiskajā centrā, lai stiprinātu vecpilsētas dzīvīgumu, pakalpojumu pieejamību un publisko telpu.
• Prioritāri attīstīt rūpniecības un tehniskās apbūves teritorijas industriālajās zonās (ārpus vēsturiskā centra), paredzot ražošanas un loģistikas uzņēmumu attīstību atbilstošās vietās.
• Tehnikas un Kaļķu ielas teritorijās paredzēt zonas transformāciju uz publiski pieejamu, augstas kvalitātes vidi, kur pieļaujama loģistikas, pakalpojumu un vieglās ražošanas attīstība, vienlaikus neapdraudot pilsētvides un Ventas ielejas dabas vērtības, bet tās papildinot.
• Veidot jauktas attīstības teritorijas, nodrošinot darījumu, apgādes un dzīvojamo funkciju līdzāspastāvēšanu, vienlaikus neapdraudot sabiedrisko aktivitāšu koncentrēšanu centra aktīvajā zonā.

Skrundā un piepilsētas teritorijā plānojumā paredzēts:

• stiprināt un paplašināt jauktas attīstības (centra) teritoriju, kur koncentrēti publiskie un pakalpojumu objekti, līdzās dzīvojamai apbūvei;
• paplašināt jauktas apbūves teritorijas, t. sk. izmantojot autoceļa A9 (Rīga–Liepāja) potenciālu;
• būtiski paplašināt rūpniecības teritorijas, galvenokārt pie dzelzceļa koridora, paredzot attīstību arī ZR virzienā un rezerves teritorijas;
• dzīvojamās apbūves attīstību paredzēt ierobežoti, saglabājot dominējošu savrupmāju apbūvi ar atsevišķiem daudzdzīvokļu masīviem;
• pārskatīt zaļās un zilās struktūras – Ventas upei piegulošās teritorijas, parkus, skvērus un kapsētu, precizējot dabas un apstādījumu teritorijas.

Īpaši izvērtējami publiskajā apspriešanā: rūpniecības teritoriju paplašinājuma apjoms un ietekme uz dzīves vidi, kā arī satiksmes un pakalpojumu struktūras attīstība A9 tuvumā.

Kādi jautājumi ir īpaši diskutējami?

Iedzīvotāji aicināti rūpīgi izvērtēt: savu īpašumu un apkaimju zonējumu, atļautos apbūves parametrus, jauktās apbūves teritoriju paplašināšanu, rūpniecības teritoriju izvietojumu, transporta koridorus, zaļo teritoriju saglabāšanu, pilsētu un ciemu robežu izmaiņas.

Svarīgi pārliecināties, vai piedāvātie risinājumi atbilst vietējo iedzīvotāju vajadzībām un dzīves kvalitātei.

Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

Plānojuma projektā noteiktas teritorijas ar papildu prasībām (TIN), kurās līdzās katras funkcionālās zonas noteikumiem jāievēro arī īpašie nosacījumi. Tie paredzēti, lai aizsargātu dabas un kultūras mantojumu, vērtīgās ainavas, kā arī nodrošinātu infrastruktūras attīstības teritorijas.

Īpaši būtiska ir Kuldīgas vecpilsēta un tās daļas kur jaunajā teritorijas plānojumā ir integrēti līdz šim spēkā esošā lokālplānojuma “Kuldīgas vecpilsētai Ventas senlejā” apbūves noteikumi, precizējot atsevišķus nosacījumus atbilstoši kvartālu specifikai (t. sk. ņemot vērā prasības Smilšu ielā 18 un 20). Tādējādi vecpilsētas regulējums tiek īstenots vienotā plānojuma ietvarā, nevis kā atsevišķi “paralēli” noteikumi.

Vienlaikus svarīgi un sabiedriskajā apspriešanā diskutējami ir arī ainaviski vērtīgo teritoriju TIN, kas noteiktas, balstoties ainavu un kultūrvēsturiskā mantojuma tematiskajā plānojumā. Šajās teritorijās var būt specifiskāki nosacījumi attīstībai, lai saglabātu novadam raksturīgo ainavu struktūru, skatus un kultūrainavu.

Ņemot vērā, ka TIN var ietvert papildu ierobežojumus vai saskaņošanas prasības, zemes īpašniekiem un attīstītājiem ir īpaši svarīgi savlaicīgi iepazīties ar kartēm un noteikumiem, pirms plānot apbūvi vai citus teritorijas izmantošanas veidus.

Pilsētu un ciemu robežas

Teritorijas plānojuma izstrādes laikā pārskatītas pilsētu un ciemu robežas un sagatavoti priekšlikumi to izmaiņām, balstoties uz darba grupu diskusijām, kadastra situācijas analīzi un attīstības tendencēm. Ciemu robežas iespēju robežās precizētas pa kadastra robežām vai dabā esošām robežšķirtnēm, bet reti apdzīvotās teritorijas noteiktas kā indeksētas lauksaimniecības zonas.

Kuldīgai izskatīti vairāki robežu izmaiņu varianti, paredzot iespējamu pilsētas paplašināšanu Padures un Kurmāles pagastu teritorijās. Par šo jautājumu turpināsies diskusijas publiskās apspriešanas laikā.

Plānojumā attēloti kultūras pieminekļi un to aizsardzības zonas, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, dažādu objektu aizsargjoslas un citi apgrūtinājumi. Tos nosaka valsts, un pašvaldība tos ar teritorijas plānojumu nemaina, taču tie ir jāņem vērā, plānojot zemes izmantošanu vai apbūvi. Dažos gadījumos nepieciešama arī saskaņošana ar atbildīgajām institūcijām.

Kur iepazīties ar materiāliem?

• Valsts ģeoportālā: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_26407
• Pašvaldības tīmekļa vietnē: www.kuldigasnovads.lv
• Klātienē – pagastu pārvaldēs un klientu apkalpošanas centros

Kā iesaistīties?

• iesniegt priekšlikumus rakstiski vai elektroniski,
• piedalīties publiskajās sanāksmēs,
• saņemt individuālas konsultācijas.

Priekšlikumus iespējams iesniegt līdz 13. martam.

Kāpēc ir vērts piedalīties?

Teritorijas plānojums ietekmē: īpašumu izmantošanu, apkārtējo vidi, uzņēmējdarbības iespējas, satiksmi, publisko telpu, dzīves kvalitāti. Savlaicīga iesaiste palīdz nodrošināt, ka novada attīstība notiek sabalansēti un atbilstoši iedzīvotāju interesēm.