Vēsture

Jau 1280.gadā kāds Andreass Knorre ir saņēmis lēņa tiesības uz Pelču muižu, bet šis dokuments varētu būt viltots. 1441.gadā ordeņa mestrs Heidenreihs Vinke izlēņo Heinriham Knorrem Pelču apdzīvoto vietu, kas aizņēma 6 arklus zemes.

Pirms 1. Pasaules kara darbojās Pelču spirta brūzis un dzirnavas, Kaltiķu ķieģeļnīca, kura vēl ražoja ķieģeļus pēc 2. Pasaules kara. 1904.gadā uzcelta tagadējā Pelču pils.

1946.–1991.gadam pastāvēja Ievkalnu ciems.Pagasta teritorija veidojusies kā daļa no Kurmāles un Kuldīgas pagasta, kurā ietilpa Ventas kreisais krasts līdz Kuldīgai.

1991.gada 2.maijā Ievkalnu pagastu pārdēvēja par Pelču pagastu. Nosaukums “Pelči” esot cēlies no vārda “pelces” – pagasts ir bagāts ar ūdeņiem, avotiem un mitrainēm.

 

1949. adā tagadējā pagasta teritorijā tika nodibināti 4 kolhozi. 1950.gadā, tos apvienojot, izveidojās 2 kolhozi –„Komunārs” un Raiņa vārdā nosauktais, kuru 1972.gadā pievienoja „Komunāram”.  1992.gadā kolhozu pārveidoja par paju sabiedrību „Ozolaine”, kas tika likvidēta 90.gadu vidū. Liela daļa sabiedrisko un dzīvojamo ēku tika uzceltas kolhoza laikā.1941.g.,1949.g. uz Sibīriju tika izvestas daudzas ģimenes.

Pagasta teritorijā vēsturiski nav bijusi baznīca.Interesanto objektu un skaistās apkārtnes iespaidā Pelču pagastā ir uzņemti fragmenti vairākām filmām– TV divsēriju filmai „Nāve zem buras”, latviešu mākslas filmām „Ceplis”, „Cilvēki dārzā”, krievu mākslas filmai „Krasts”.

Mūsdienās

Pēc platības Pelču pagasts ir otrā, bet pēc iedzīvotāju skaita piektā mazākā Kuldīgas novada administratīvā teritorija.

Pelču pagasts ir viens no 13 Kuldīgas novada  pagastiem. Pagasts aizņem  57 km² lielu platību.Pagasts atrodas Kuldīgas novada centrālajā daļā uz dienvidaustrumiem no Kuldīgas pilsētas. Pagasts 2011.gada maijā nosvinēja pagasta nosaukuma 20 gada jubileju. Iedzīvotāju skaits uz 2011.gada sākumu apmēram 1300.

Pagasta novadnieki: 

rakstnieks un pedagogs EDUARDS FREIMANIS

(22.03.1921. Kurmāles pag. Pelčos – 31.01.2005.Kanādā).

Foto no: Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs

Mācījies Pelču pamatskolā (1929 – 1935), pēc tam Kuldīgas ģimnāzijā līdz 1941. gadam. Par atteikšanos iestāties SS bataljonos izsūtīts darbos uz Vāciju 1942. gadā. Studējis filozofijas un pedagoģijas Baltijas universitātē Pinnebergā (1946- 1948). 1948. gadā izceļojis uz Kanādu, tur turpinājis studijas Albertas universitātē Edmontonā un 1951. gadā ieguvis bakalaura grādu pedagoģijā. Strādājis par angļu valodas skolotāju Edmontonas ģimnāzijā un citās Albertas provinces skolās. Darbojies nekustāmā īpašuma tirdzniecībā. Tulkojis angļu valodā latviešu tautasdziesmas. Viens no 90- tos gados Latvijā  visvairāk izdotajiem trimdas rakstniekiem. Rakstnieku Savienības biedrs.Atsauces un avoti:
Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 194. lpp.
Trimdas biogrāfiskā vārdnīca 1978. 1.sēj. ASV, 1979, 47. lpp.
Informācija no Kuldīgas Galvenās bibliotēkas.

Militārais darbinieks Latvijas armijas ģenerālis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris MĀRTIŅŠ HARTMANIS (18.10.1882.-27.07.1941.). No 1918. gada dienēja Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos – kā kapteinis.  1918. gada decembrī iecelts par Latvijas Pagaidu valdības pārstāvi un otro Ģenerālštāba virsnieku Baltijas landesvēra virsštābā. 1919. gada  jūlijā iecelts par Ziemeļlatvijas brigādes štāba priekšnieku, bet augustā – par Armijas virspavēlnieka štāba Operatīvās daļas priekšnieku. No 1919. gada oktobra Latvijas militārais pārstāvis Polijā. 1919. gada oktobrī paaugstināts pulkveža-leitnanta pakāpē, 1924. gadā – pulkveža, un 1929. gadā ģenerāļa pakāpē. 1924. gadā beidzis Francijas Kara akadēmiju un iecelts par Virsnieku akadēmisko kursu priekšnieka palīgu, 1925. gadā – par Armijas komandiera štāba Operatīvās daļas priekšnieku. No 1929. gada Armijas štāba priekšnieka pirmais palīgs. 1929-30, lai iegūtu pulka un divīzijas komandēšanas cenzu, bijis 5. Cēsu kājnieku pulka komandieris. No 1932. līdz 1933. gadam bija 4. Zemgales divīzijas komandiera vietas izpildītājs. 1934. gada februārī iecelts par Armijas štāba priekšnieku, 1939. gada oktobrī – par sevišķu uzdevumu ģenerāli Armijas komandiera rīcībā un par Latvijas un PSRS savstarpējās palīdzības pakta militāro jautājumu komisijas priekšsēdētāju (vēlāk – par delegācijas vadītāju jauktajā komisija savstarpējas palīdzības pakta realizācijai).1940. gada 18. jūnijā norīkots par priekšnieku sakaru štābam sadarbības noorganizēšanai un veicināšanai ar ienākošo Sarkano armiju. 1940. gada oktobrī atvaļināts. 1940. gada 20. decembrī savā Lestenes saimniecībā (bij. Lestenes muiža) apcietināts un izvests uz Krieviju. 1941. gada 7. decembrī Maskavā ar Augstākās tiesa kara kolēģijas spriedumu apsūdzēts par kontrrevolucionāru darbību, piespriests nāvessods, kas izpildīts 1941. gada 27. jūlijā.Latviešu studentu korporācijas Tervetia goda filistrs. Informācijas avots VIKIPĒDIJA.

Dziednieks  VOLDEMĀRS DAMROZE dzimis 18.07.1911. Vecpiebalgā,miris 10.02. 2002.  90 gadu vecumā Pelčos.Viņš bija cilvēks ar ļoti plašu interešu loku – vēsture, arheoloģija, ģeogrāfija, ģeoloģija, senvēsture, medicīna, mistērija, aizkapa dzīve, cilvēka dvēseles izpēte.. Bija tautas dziednieks, mākslinieks, fotogrāfs, mīlēja dabu un dzīvniekus, vāca ārstniecības augus, pats izgatavoja zāles. Daudzus gadus nodzīvojis Pelču pagastā, viņa devīze bija: “Palīdzēt visiem, kam varu palīdzēt!”. Daudzi cilvēki vērsušies pēc palīdzības pie viņa, arī pat pazīstami mediķi. Sarakstījies un kontaktējies ar daudziem muzejiem, piedāvājot savus pētījumus par vēsturi, arhitektūru, ģeogrāfiju..Sniedzis lielu ieguldījumu Pelču pagasta vēstures izpētē. Par godu V.Damrozes simtgadei Pelču pagasta bibliotēkā martā un aprīļa sākumā aplūkojama izstāde, kurā apkopotas fotogrāfijas, unikāli dokumenti – sava laika liecības, V.Damrozes pieraksti, manuskripti, dienasgrāmatas (jau no 1935.gada), kurās viņš apraksta gan kara gadus, gan bēgļu gaitas, gan savu personisko dzīvi – ģimeni, bērnus.. V.Damroze bija liels cilvēku vērotājs un pazinējs, arī nesatricināms Latvijas patriots.

28. marta vakarā aptuveni 30 cilvēku bija pulcējušies mājīgā gaisotnē Pelču pagasta bibliotēkā, lai uzklausītu V.Damrozes meitas Noras Lagzdiņas atmiņu stāstījumu par tēvu. Nora atklāja viņa dzīves gājumu, lasot fragmentus no dienasgrāmatām, kā arī parādīja daudzus unikālus, izstādē neeksponētus materiālus – kā V.Damrozes veidoto dzimtas koku no 17.gadsimta, viņa pētījumus par cilvēkiem, to aurām, gadu gaitā rūpīgi glabātas lietas – kartes, pagājušā gadsimta  20.gadu Latvijas naudu monētās un banknotēs. Pasākuma muzikālo fonu veidoja Ervīns Eglītis, un noslēgumā Nora aicināja kopīgi nodziedāt tēva mīļāko dziesmu.Šeit mirkļi no 100 gadu atceres pasākuma, kā arī izstādes eksponātu foto un video.Voldemāram Damrozem viņa mūža nogalē, tika pasniegta Pelču pagasta Goda balva.

Gleznotājs KRISTS ALBERTS MANFELDS 10.11.1908. – 15.03.2005. “Kuldīgas paletes” ilgstošs dalībnieks. Manfelda kungs savos  darbos biežāk attēloja kluso dabu. Vairākās gleznās attēloti tieši Pelču pagasta dabas stūrīši, skati no dzīvojamās mājas “Avoti” logiem. Daudzdzīvokļa mājā gleznotājs pavadīja sava mūža nogali. Pagasta padome 2005.gadā māksliniekam piešķīra pagasta Goda balvu.